Slēpt attēlu

Dabas šovs – ir bez maksas!

Kāda spontāna rakstu parafrāze radās tieši šodien. Par to, ka visai labi par brīvu skatīties tieši to- par ko citreiz mēs bargi maksājam. Salīdzinām dabu un pašu provocēto dzīvi. Emocionāls ieskats...

 

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

 

21. gadsimts mums atnesis vienu jaunu sociālo lietu – kas nebija raksturīga visām iepriekšējām audzēm visos iepriekšējos gadsimtos, gadutūkstošos. Tā ir informācijas pārbagādība un tās acumirklīga nogāde patērētājiem. Viss, kas notiek pasaules otrajā malā – uz reizi nonāk līdz mūsu ausīm, acīm. Turklāt vēl pilnībā izzudis selektīvos (veco) mediju – preses, tv, radio – monopols. Informāciju vairs nav iespējams pārdot, tā nonāk līdz cilvēkiem "pati no sevis". Un tagad mēs paši to esam spējīgi regulēt saskaņā ar mūsu interesēm, arī – saņemt kur un kad to gribam! Viss notiek...

 

Otrkārt, mūsos ir iestājies prāta "piesātinājuma sindroms". Apstākļos, kad "mēs jebkurā brīdī varam pieiet pie plaukta" un paņemt savu tīkamo "gurķi" – tā ir tagadne. Iepretīm pagātnei vēl ne tik senai – kad "gurķi" pa mazai šķēlītei nācās saņemt ilgi un tikai tad, kad dažādiem (mediju) priekšniekiem to sagribējās. Kas notiek tad – ja pēc ilgas staigāšanas pa tuksnesi, kur pussausa aka ir viena 100km distancē, nonākam pie saldūdens upes? Kas mums tagad maigi burbuļo tepat pie sāniem cauru diennakti? Mums vairs NEKO NEVAJAGA!

 

Labi apzinoties to, ka cilvēki pie visa pieraduši, visu dzirdējuši un redzējuši, tad ... atliek radīt neīsto realitāti jeb šovu! Tamdēļ visas "o kartes" tv pārraides pie mums, visādi "robinzoni" zēvelējās pa "kastes" ekrāniem. Protams, idejas patapinot no pasaules (vai mēs letiņi, spējam ko oriģinālu izgudrot??). Šovi no teātriem, filmām... stāstiem grāmatās... atšķiras ar to, ka tā sākuma brīdī nezinām beigu iznākumu (protams, ja runājam par mums – "patērētājiem", klausītājiem, skatītājiem... attiecīgie producenti visu zina, bet viņiem ir līgumi ar mediju īpašniekiem par priekšlaicīgu "mutes nepalaišanu"). Šovi aizvien populārāki paliek tamdēļ, ka tie paceļ mūsu smadzeņu šūnas jaunā līmenī, kad caur adrenalīnu uzliesmojumiem artērijās mums pāri galvai nogrūst rezultāti.

 

Un MĒS PAR TO MAKSĀJAM. Kabeļtelevīzijas caur abonēšanas maksu, pagaidām bezmaksas medijos- caur pagarām reklāmas pauzēm. Mūsu kabatas aizvien tukšojas, un reizēm caur "sms" ziņošanu – iegrimstam jaunā atkarībā jeb "sms-esošanā". Spiežam šos smartfonu taustiņus, taču katru mēnesi izskaņā smagi noelšamies par saņemtajiem trīsciparu rēķiniem. Ja arī mēs, pusmūžnieki, uz šādām lietām neesam tā ātri iekstināmi, tad mūsu ...padsmitgadu atvases mums nezinot, caur smartfoniem šos rēķinu uzaudzē. Un atkal, kārtējo reizi, kāda mēneša pirmajā datumā atplēšot iesvaidīto aploksni no telefona operatora kantora rokām, piesargstam un smagi iepūšam sev nāsīs. Kad ieraugām kārtējās ciparu rindas rēķina ailē.

 

Esam nokļuvuši MAKSĀŠANAS "zirga riņķī". Nemaz nezinot – ka ir viena brīnišķīga realitāte, kas glaužas pie mūsu sāniem. No rīta līdz pat vakaram. Un neviens gudrais nav piespiedis Dabu par to maksāt. Jā, DABA.

 

 

Katru dienu tā ir savādāka, katra mūža garuma vienam cilvēkam nav iespējams redzēt vienu dienu līdzīgi otrai. Daža mierīgāka, daža untumaināka. Piemēram, ne tik sen (2012. gada 21.-22. maijā) negaisi smagi vēlās pāri Latvijai. Šovs uz vella' paraušanu! Bez maksas, vienmēr un visur. Un "tu" nezini, kad atkal kas tamlīdzīgs notiks?! Varam jau ar dažādas ticamības pakāpi kaut ko noprognozēt, taču viss vienmēr notiek "pa savam". Varam – kā šovu uztvert mierīgu sauli zem zilām debesīm, kad maigs ziemeļ-austrumu vējiņš žūžo vaigā. BEZ maksas.

 

Taču pati Daba parūpējusies, visas kopējās krāsas ir nomierinošas. Pavasarī gaiši zaļā, vasarā – koši zaļā, rudenī – dzelteni pelēkā, ziemā – pelēki baltā. Tomēr Daba ir majestātiska, maiga, reizēm valdonīga... taču nekad pāri cilvēkiem nedara. Ja arī kādu "homo sapiens" dzīvība jaktīs tiek paņemta uz Citu Sauli, tad lielu lielā vairumā gadījumos cēlonis vien pašu muļķība ir. Kad laikus nepadomājam par aizsardzību.

 

Jā, tagad nu ejam – uz Dabas Šovu. Paskatamies iesākumā pa logu, pēc tam izejam vakara (rīta) pastaigā. Laikam tikai maksimālais sliņķis vai retrograds vēl nav ticis pie digi-fotografēšanas, filmēšanas. Un padalīties pēc tam ar iegūtajām minifilmām, fotografijām – arī vairs nav nekādas problēmas. Ejam dabā, uz BEZMAKSAS šovu! Un esam savā vietā! Vai ne...?

lightning (Līvāni) :   24.05.2012 22:37
TV "šovi" mani neinteresē absolūti, vispār visas šīs pārspīlēti muļķīgās izrādes, lai no kurienes un kādā veidolā tās nāk. Ne tuvu vecis neesmu, jūtos vēl enerģijas pilns, taču šādu šablonu "māksla" man neiet pie sirds. Varbūt tikai un vienīgi jaunekļiem un bērniem tās domātas - lai!
Bet par informācijas pārbagātību nudien varu piekrist katram vārdam. Brīžiem pat grūti visu interesanto atrast, un, kad iesācies meklēt, tad atrodas jaunas lietas, kas arī interesē, un vienā brīdī tu aptver, ka visu interesējošo tu tāpat nekad neuzzināsi.
Protams, ja cilvēka interešu loks nav ļoti šaurs, kas mūsdienās gan ir visai izplatīta parādība. Ne reizi nācies satikt sava aroda profesionāļus, kas daudzās citās, it kā elementārās, jomās ir teju galīgi analfabēti...
Bet vispār mūsdienās daudziem trūkst plaša skatījuma uz visu pasauli, tās sastāvdaļām - ne atsevišķi pētot katru puteklīti zem mikroskopa, bet lūkojoties uz pasauli kopumā, kā putnam pār plašu lauku lielā augstumā lidojot. Un tas bieži rada nepiepildītību, kaut kādu iekšēju diskomfortu, kas bieži vien izpaužas tikai zemapziņas līmenī, bet krīzes brīžos reāli parādās kā: 1) pastiprināta agresija, tieksme uz vardarbību; 2) pilnīga vienaldzība; 3) depresīvas noslieces ar fizisku bēgšanu no šīs pasaules ar narkotiku palīdzību; 4) negatīvisma kultivēšana; utt.
Var būt arī otra šīs medaļas puse, kad cilvēks jūtas apmierināts ar esošo, dzīvo savu dzīvi kā mazs ritenītis smalkā mehānismā, dzīvo savu ikdienas dzīvi, godprātīgi dara savu darbu, audzina bērnus, bet tas viss kļūst par rutīnu, zūd cilvēka radošais gars, tieksme radīt jaunu. Tas ir tas moments, kad vairs neko nevajag...
Vēl mūsdienu sabiedrībā pēdējos gados aizvien vairāk izpaužas cilvēku atkarība no sociālajiem tīkliem, bieži vien tie pilnībā aizstāj kādreizējos reālos tusiņus, pasēdēšanas, cilvēki dod priekšroku virtuālai patērzēšanai. Realitātē tas izpaužas kā cilvēku savstarpēja atsvešināšanās esošajā pasaulē, ikdienas dzīvē. Katrs ieraujas savā čaulā (cik nu kuram tā liela un cik caurumiņu tajā). Zūd fiziskās aktivitātes, jo ballītēs, tusiņos vai pat krodziņu pasēdēšanās tomēr ir daudz vairāk reālu kustību, darbošanās nekā pie datora ekrāna sēžot...
Bet Dabas šovs... Tas ir lielisks, bet ne kuram katram tik viegli pieejams. Tev, Raiti, Daba ir visapkārt, tepat aiz loga un durvīm, daudziem citiem ar, bet "zvērinātiem" pilsētniekiem nereti ir grūti kaut kur tikt. Ne laika, ne vietas, kur braukt vai iet. It sevišķi - vienam pašam, vai kad ārā nejauks laiks... Kad izdodas visu izveidot, aizbraukt un izbaudīt Dabas jaukumus (uzkrīt BINGO) - tad ir svētki! :)
Bet televīzijai kopumā nav ne vainas. Ir daudz interesantu lietu bez visādiem šoviem. Tā palīdz neatpalikt no pasaules un paplašināt savu redzesloku (ziņas, dok. filmas, izglītojošās pārraides u.c.), izjust adrenalīnu (sports), arī paceļot citās pasaulēs bez kaitējuma sev (fantastikas, fantāzijas filmas), arī izbaudīt daudz pozitīvu emociju.
Protams, ir arī atsevišķas "graujošas" lietas, kur tieši vai netieši tiek propagandēta vardarbība, agresija, nihilisms, negatīvisms, bet no tā var izvairīties, neviens jau ar varu to visu skatīties neliek. Jāmācās atšķirt graudus no pelavām... Cita lieta, kā to visu uztver bērni, bet tas jau ir atsevišķs jautājums. Turklāt tā visa diemžēl ir daudz arī mūsdienu sabiedrībā kopumā un nereti daudzi ar šīm negatīvajām lietām saskaras ikdienas dzīvē.
Daba var sniegt daudz ko, Dabas "šovs" ir laba lieta, tikai - vai mūsdienu cilvēks dabā vairs jūtas kā "savā vietā"? Retorisks jautājums, uz kuru var būt milzumdaudz atbilžu. Cits ar visu sirdi ir dabā saistīts, cits ir pilnīgi tāls no tās, vēl kāds uztaisās par lielu Dabas aizstāvi, kaut īstenībā ir vai nu neprātīgs fanātiķis, kam tuvāka anarhista, mūžīgi neapmierinātā protestētāja vai pat mežoņa daba, vai smalki rēķinošs finansists, kas domā, kā uz populāru zaļo ideju fona ieslidināt savā kabatā kārtējos tūkstošus un miljonus...
Bet bez maksas mūsdienu pasaulē nevienam nekas nav, diemžēl. Pat Dabas šovs...
 


Apstrādā...
Raitis, Sametis  (Zante, Kandavas novads/arī Rīgas Z daļā) :   24.05.2012 23:47
WOOW! Laikam lielākais komentārs meteolapa.lv vēsturē :) :)
 


Apstrādā...
lightning (Līvāni) :   25.05.2012 01:17
Tā sanāca, iesāku rakstīt, "domas panesās", viena Tava doma eksponēja vienu manu, cita - citu, un tālāk manējo ķēdes reakcija... :)) Tu gan esi labs "katalizators". :)
Kad uzrakstīju un pārlasīju, padomāju, ka te nu vesels raksts bezmaz sanācis. Vai lielākais komentārs - neņemšos spriest, kaut atceros, ka dažreiz diskusijās ir "garas rakstdomas" pamanītas, arī pats šajā ziņā esmu "grēkojis"... Bet skaitījis un salīdzinājis neesmu. ;)
Daudz foršāk, protams, būtu par to visu un daudzām citām lietām padiskutēt realitātē, omulīgā atmosfērā kādās mājīgās telpās vai tieši pie dabas, bet nu jāizmanto tās iespējas, kādas tiek piedāvātas. :)
Labots: 25.05.2012 01:20, lightning
 


Apstrādā...
Migla (Siguldas novada dienvidi) :   25.05.2012 09:38
Šī saita pastāvēšana un mūsu "čatošana" ir lielisks apstiprinājums "lightning" apgalvojumam par sociālajiem tīkliem, kas aizstāj reālos tusiņus un pasēdēšanas, jo cik gan daudzi no mums atsaucās uz Raita aicinājumu satikties kādā "meteo saietā". Bet tāda ir šodienas dzīves realitāte- darbs, stresi, aizņemtība. Un ja tu vēl esi sociāli aktīvs, tad brīžiem pienāk mirklis, kad "viss līdz kaklam"- cilvēkus vairs redzēt negribas. Un tad ir labi, ja ir kāds kluss stūrītis, kur tu vari būt harmoniskā vidē - skatīties kā zāle aug, klausīties kā putni dzied un mākoņi pa debess jumu peld. Un ja atklāti, tad man nemaz netraucē tas, ka viens otru nepazīstam "vaigā" (ja nu vienīgi Tomu un Raiti, kas ir ievietojis savu foto internetā lapā). Jādomā, ka "garā" esam stipri vienādi, jo "tāds tādu" parasti atrod.
 


Apstrādā...
Raitis, Sametis  (Zante, Kandavas novads/arī Rīgas Z daļā) :   25.05.2012 10:49
Un interneta saieti ir daudz lētāki, nekā tikties cutam ar citu klātienē. Nav jābrauc sazin kur, nav jāpērk iepazīšanās "dāvana" (no puķēm līdz spirtotam šķidrumam stikla traukā... hehe). Es arīdzan vienreiz nodomāju, reiz pienāks laiki, kad 2vi satiksies- lai uztaisītu nākamo paaudzi- pēc tam visu pārējo laiku būsim "virtuļi" (virtuālajā pasaulē...). Varbūt ne?
 


Apstrādā...
Migla (Siguldas novada dienvidi) :   25.05.2012 11:37
Nu varbūt ka tik traki nav, jo cilvēks tomēr vairāk vai mazāk ir sociāla būtne. Vienkārši pašlaik mums pāri gāžas tāda informācijas gūzma, ka reizēm gribas klusumu un mieru. īpaši tad, ja ikdienā ir darbs ar cilvēkiem, brīziem tā visa ir tiešām par daudz... Bet ja kādu laiku padzīvo nedaudz "tālāk no civilizācijas", tad jau skats uz dzīvi atkal paliek "saulaināks".
 


Apstrādā...
Raitis, Sametis  (Zante, Kandavas novads/arī Rīgas Z daļā) :   25.05.2012 12:05
Pilnīgi pareizi :) - tātad bezmaksas "dabas šovs" atveseļo arī dvēseli :)
 


Apstrādā...
saulcerīte (Rīga,Bieriņu dabas liegums.) :   25.05.2012 12:53
Man laikam veicies ka dzīvoju Pārdaugavā un man Dabas šovs notiek visulaiku un visapkārt.Tādēļ paralēli meteo lietām ir attīstījusies ari putnu vērošanas interese/ne jau nu Funta līmenī,bet tomēr/Bet TV.............nu jau gadus 10 vai vairāk man ir moto ka TV nedrīkst traucēt īstajai dzīvei,nepiesienos nevienam seriālam vai programmai un negribu skriet istabā lai kaut ko nepelaistu garām.Bet pret negatīvismu cīnos ar virsrakstu lasīšanu un ziņu neskatīšanos-puse ja ne vairāk tā kā tā pēc tam neapstiprinās un puse man nav nozīmīgas,tad kam man nervus bojāt?
 


Apstrādā...
lightning (Līvāni) :   25.05.2012 18:02
Man tomēr ir savādāk, jo uz Dabas šovu tik viegli nemaz nevaru tikt. Lauku māju nav, arī dārzs otrā pilsētas galā, kājām iešanai patālu, līdz ar to atkarība no autobusa (personīgā vāģa nav). Nav tā, kā pat privātmāju īpašniekiem, nerunājot par laukos dzīvojošiem, kur dārziņš un Dabas šovs tepat aiz loga. Savs labums pilsētai, savi trūkumi - ja uz to raugāmies no šāda skatu punkta. Tāpēc, kad izdodas tikt brīvā dabā, ir svētki. Bezmaksas tas nu nekādi nesanāk, bet ne tas šobrīd svarīgākais...
Darba ziņā ir tā, ka pārsvarā darbs vienatnē, mājās pie datora, tāpēc arī katra pasēdēšana ar draugiem ir ilgi gaidīts notikums. Agrāk bija iespējas vismaz kafejnīcās vakaros pasēdēt un papļāpāt, bet pēdējos gados daudzi izklīduši, citi savās mājās ieslēgušies, bijušie krodziņi aizvērušies, un nu atliek vien čatošana netā... It kā pieejama visa pasaule, bet nav tās realitātes garšas, kas bija kādreiz. Tāpēc arī uz virtuālo pasauli un tās sniegtajām iespējām raugos ar dalītām jūtām - kas zin, nebūtu tik lielas iespējas sociālajos tīklos, cilvēki vairāk tiektos uz patērzēšanām kā agrāk, neatsvešinātos... Tiktos retāk, bet, tā sakot - ar uzviju! ;)
 


Apstrādā...
Migla (Siguldas novada dienvidi) :   25.05.2012 22:38
Es varu Jūs saprast, jo mana bērnība pagāja pilsētas putekļainajās ielās, tāpēc nonākšana laukos bija kā milzu brīnums. Jāatzīst, ka pēc pilsētas neskumstu, arī tad, kad rudenī brienu dubļus vai ziemā pārrodos mājās aukstās istabās- ja malka ir sausa un laikā sagatavota- pēc brīža jau krāsniņa rada patīkamu siltumu telpās...
Jā, katram ir savādāka dzīves situācija un savādāks ceļš ... arī līdz šai mājas lapai...
 


Apstrādā...
Maija (Jaunpiebalga) :   26.05.2012 08:20
Šorīt,vietām,salna.Atkal dominēs tas pats aukstais vējš.Vai,ierakstīju ne tur.kur vajag!Bet,tas jau nekas.
Labots: 26.05.2012 08:21, Maija
 


Apstrādā...
Raitis, Sametis  (Zante, Kandavas novads/arī Rīgas Z daļā) :   26.05.2012 10:16
Labrīt, salna visu dabu jau nenokaus...
 


Apstrādā...
Laimdota (Rīgas rajons) :   27.05.2012 21:44
Lieta jau tāda, ka mēs paši esam dabas sastāvdaļa, visuma sastāvdaļa...to nevajadzētu aizmirst...visas krāsas dabā...tās ir krāsas mūsos pašos...visi dabas procesi kas ir apkārt...atspoguļojas arī mūsos, tie tikai izpaužas savādāk....atkarībā no tā, cik tu esi harmonijā pats ar sevi un dabu, ar apkārtējo vidi...tik labi arī jūties uz šīs pasaulītes...tik vesels tu esi...bet kas tad ir cilvēkam galvenais?!:)....te absolūti nepalīdzēs ne bakalaura grādi, ne konta atlikums, ne aparatūra šāda un tāda:) Tikai sirdsgudrība....tikai tas ko pasaka priekšā tava paša sirds...:)

P.S.Dzīve ir skaista un nebūt ne sarežģīta padarīšana...;)))
 


Apstrādā...
base design by: styleshout